Oriģinālā recepte ir no žurnāla "Ievas Receptes", 2010. gada decembra numurā var apskatīt. Bet - kā jau ierasts ar Ievas Receptēm, arī šoreiz recepte nav pilnīga, autore noklusēja par patieso cukura daudzumu, kas nepieciešams mīklai.
Apmēram puskilogramam cepumu būs nepieciešams:
- 240g miltu.
- 3 ēdamkarotes cukura (pieliku arī nedaudz vaniļas cukuru)
- 1 ola
- 100g mīksta sviesta
- 20g rauga (ja lieto sauso raugu, tad 7g)
- 2 ēdamkarotes piena
- cukurs, kanēlis cepumu apkaisīšanai
Raugu sadrupina, pievieno 1ēdamkaroti cukura un siltu pienu, visu samaisa līdz raugs izšķīdis. Noliek siltā vietā uzbriest pusstundu. Es liku sauso raugu un "briedināju" kādas 20 minūtes, jo oriģinālreceptē bija minētas tikai 10.
Pieredzējuši šo cepumu cepēji iesaka trauku ar rauga masu likt bļodiņā ar siltu ūdeni. Siltais ūdens silda rauga masu un tā ātrāk uzbriest. Es vienkārši ieliku bļodiņu siltā cepeškrāsnī. Patiesībā šī bija mana pirmā pieredze ar rauga lietošanu, manuprāt viss izdevās ļoti labi.
Sviestu saputo ar divām ēdamkarotēm cukura, pievieno olu, turpina putot. Sviestam pievieno miltus un iedzīvināto raugu. Mīklu kārtīgi samīca. Tai jābūt biezai un elastīgai - ļoti mīksta plastilīna konsistencē - lai būtu viegli virpināt cepumiņus.
Šajā brīdī var pieslēgties arī mazie palīgi, mana jaunkundze aši bija klāt. Mīklu sadala mazās piciņās, tās savirpina 20-25 cm garās "desiņās". Katru "desiņu" pārloka uz pusēm, savirpina pīnītē un noteikti saspiež galus.
Sajauc cukuru ar kanēli. Var lietot gan balto, gan brūno cukuru. Cepumiņus apvārta šajā cukura-kanēļa maisījumā un liek uz pannas. Cepumus atstāj siltā vietā nedaudz uzrūgt un tad cep 200 grādos, līdz ir zeltaini brūni. Man sanāca ap 10 minūtēm.
Kad pirmā cepumu panna bija savērpta, mans lielais palīgs aizlaidās pie tēta, kurš bērnistabā aizkaru stangas remontēja, jo bija apsolījis man līdz marta beigām to izdarīt, bet kurš šodien datums? :)
Tā kā man bija sākumā "iedzīvināts" par daudz rauga (to, ka sauso raugu vajag mazāk, es uzzināju pēc tam, kad jau bija iejaukusi), tad man arī visas sastāvdaļas bija vairāk un mīkla arī - krietni vairāk par puskilogramu :). Virpināt grīstītes man nešķita pārāk aizraujoša nodarbošanās (esmu nepacietīgākais cilvēks šaipus Urāliem), tad nu domāju, ko darīt. Mīklai ir ļoti laba konsistence un es izdomāju - izrullēšu un vienkārši izspiedīšu dažādu formu cepumus.
BET... Tā nebūšu es, ja neizdomāšu kaut ko sarežģīt. Nolēmu taisīt dubultcepumiņus. Proti, izspiedu divas cepumu mīklas zvaigznītes, uz vienas uzliku piciņu ābolu-brūkleņu ievārījuma, otru zvaigznīti liku pa virsu un tai uzkaisīju cukura un kanēļa maisījumu. Manuprāt, izdevās labi! Tāpat rīkojos arī ar lācīšu formas cepumiem, kā arī sirsniņām.
Tad vēl sacepu vienu pannu ar parastiem zvaigznīšu formas cepumiem bez ievārījuma. Galu galā atlikušo mīklu plāni izrullēju, plāksni pārsmērēju ar brūkleņu ievārījumu un sarullēju kā ruletīti, Nedaudz ar mīklas rulli pieplacināju, "salīmējot" mīklas kārtas, un sagriezu nelielos gabaliņos. Apviļāju iegūtos rulešcepumus kanēļa un cukura maisījumā un liku cepties. Man ir aizdomas, ka šie, lai arī nebūt ne izskatīgākie, tomēr varētu būt visgardākie, jo pieņemu, ka skābenais ievārījums labi saspēlējas ar cukursaldo mīklu, kā arī padara to slapjāku un sulīgāku.
Māja forši smaržo, taisni vai roka stiepjas pēc kāda cepumiņa... Bet nē! Es turos kā... kā ES! :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru