Man turpinās gavēnis, spēku nepārtraukt dod tas, ka svari ik dienu rāda pozitīvu tendenci - mana masa samazinās! Nu jau deviņi kilogrami mīnusā, tiesa gan vēl tāls ceļš ejams līdz mērķim - svaram pirms grūtniecībām. Un tā kā gadi arī jau ir pāri vielmaiņas kritiskajai atzīmei "30" (runā, ka pēc 30 gadu vecuma sievietēm vielmaiņa palēninās un kļūst grūtāk gan uzturēt sevi formā, gan zaudēt lieko), tad zinu, ka cīņa nebūt nebūs viegla... Bet nekas! Man stiprs raksturs - nu, vismaz tādu iespaidu es sev un citiem cenšos radīt...
Bet ne par to stāsts...
Lai arī pati ļoti daudz ko pašlaik neēdu, tomēr bērnu nevar badā turēt. Meita man ir pīrādziņu fane - mana mamma smejas, ka Katiņa kā ārzemju latviete, jo pēc viņas novērojumiem tikai klaida tautieši ir tik traki uz pīrāgiem, vietējie nemaz tā nefano. Vakar vakarā jaunkundze jau čiepstēja, ka grib pīrādziņus, man galīgi nebija iekāriena cept, norunājām, ka brokastīs to darīsim.
Nu, un tā - no rīta... Pirmā lieta, ko izdarīju, pamostoties - izņēmu no saldētavas, tur aizķērušos kārtainās rauga mīklas plāksni. Kamēr rīta procedūras - sabučoties, nomazgāt miegainās sejiņas, pārģērbt dienas drēbēs, tikmēr jau mīkla bija atlaidinājusies. Sagriezu plāksni sešās daļās, ņēmu vienu žāvētas gaļas šķēli, sagriezu sīkāk, paķēru ledusskapī aizkavējušos Sierštelles sieru ar sēkliņām, nogriezu sešas šķēlītes. Kārtoju visu uz mīklas kvadrātiņiem, uzspiedu mazu pilīti tomātu mērces. Mīklu pārloka pāri pildījumam (sanāk tādi trijstūrīši - izskatās kā klasiskie buljona pīrādziņi). Var pārziest ar sakultu olu, bet man piemirsās. Pa virsu uzkaisīju sezama sēkliņas un - cepeškrāsnī iekšā. Apmēram 180 grādos, apmēram 15 minūtes - gatavs!
Smaržoja un izskatījās labi, nobildēt nepaguvu, bet tas nekas, jo tāpat jau neprotu smuki nobildēt!
Tādi nu sanāca fiksie brokastu pīrādziņi meitai...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru