Pirms stundas apķēros - ak, vai, pusdienlaiks taču, jādod bērnam ēst! Tā kā ledusskapī glabātā vistas zupa bija sagādājusi pārsteigumu un saskābusi, tad nācās domāt kaut ko citu.
Vispirms biju domājusi, ka gatavošu apceptus ziedkāpostus, bet - plāni mainījās un pusdienām tapa improvizācija par tēmu "sāļie mafini".
Ko es izmantoju? 12 mafini
Ne līdz galam izvārīts ziedkāposts, 200g
150 g miltu
Pusotra tējkarote cepamā pulvera
Šķipsna dzeramās sodas
Šķipsna sāls
100g vājpiena kefīra
1 ola
1 tomāts, 120g
Sezama un sinepju sēklas
Siers 90g
Ieslēdzu cepeškrāsni uz 180 grādiem, lai silst.
Sausās izejvielas - miltus, sodu, cepamo pulveri, sāli samaisa, es klāt piebēru arī kaltētu baziliku un nedaudz saldās paprikas pulvera.
Sakūlu olu, pievienoju kefīru. Sasmalcināju vārīto ziedkāpostu, sagriezu tomātu, sieru sarīvēju uz smalkās rīves. Visu liku klāt sakultajai olai, atstājot nedaudz siera. Samaisīju un bēru klāt sausās izejvielas. Visu bļodā samaisīju, bet pārāk necentos, jo kaut kur lasīju, ka, cepot mafinus, nav obligāti visam sausajam jākļūst slapjam, jo cepšanas procesā viss "nokārtojas un saregulējas" savā nodabā.
Liku masu cepamformās, katram mafinam uzsēdinot rīvēta siera cepurīti, kā arī uzbēru sinepju un sezama sēkliņas. Panna krāsnī un cepu kādas 20 minūtes.
Tā kā man interesēja, kas no tā sanācis, nācās pārkāpt savu miltu neēšanas likumu un gabaliņu nogaršot. Rezultāts ir labs, bet ne izcils. Der ikdienas uztura dažādošanai, bet diez vai kļūs par regulāri atkārtojamu pasākumu. Un saldās paprikas pulveris laikam bija lieks... Kaut kad tomēr izmēģināšu vēl - bez paprikas.
Kalorijas: manā versijā viena mafina enerģētiskā vērtība ir 89 kcal. Neslikti.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru