Šodien plkst. 7.14 Latvijā iestājās astronomiskais pavasaris, un es šorīt izdomāju ticējumu - kas tajā laikā ir nomodā, tam būs možs pavasaris! Un man tāds būs, jo es biju nomodā - Juniors bija par to parūpējies. Nabagu tā nomocījusi pavasara saaukstēšanās, tas, ka zobiņiem jānāk un arī tas, ka galva pilna iespaidiem - ik dienu taču apgūst ko jaunu... Nu, un tā visa rezultātā tika sarīkota improvizēta Valpurģu nakts, kurā puišelis ik pēc padsmit minūtēm rosījās, knosījās, pukstēja, sūdzējās un raudāja... Galu galā normāli pačučēja tik vien no pieciem līdz septiņiem... Lieki teikt, ka es šo laiku neizmantoju, jo tad jau man bija pilna galva visādām domām un idejām, kas jāapstrādā...
Bet, nu, jā, pavasaris ir klāt! Vakardien gan laiciņš sagriezās un tagad izskatās, ka ir stipri vēsīgi, bet tas nav uz ilgu! It kā ticējums vēsta - kāds vējš pūš, pavasarim iestājoties, tāds pūtīs visu vasaru, bet es gan ceru, ka vienmēr pastāv izņēmumi.
Foto: ecoistablog.com
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru